Pieteikšanās konferencei "Valodas sistēma, morfēmika un derivatīvā morfoloģija"
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa aicina piedalīties 60. prof. Artura Ozola dienas starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Valodas sistēma, morfēmika un derivatīvā morfoloģija” 2025. gada 20. un 21. martā.
2025. gada konference veltīta valodas gramatiskajai un leksiskajai sistēmai un tās struktūras jautājumiem, to aprakstam un interpretācijai gan sinhroniskā, gan diahroniskā aspektā, tuvāk pievēršoties morfēmikai un vārddarināšanai.
Pieteikšanās konferencei "Gramatika un korpusi"
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa izsludina pieteikšanos uz 10. starptautisko konferenci "Gramatika un korpusi" (G&C), kas notiks Latvijas Universitātē no 2025. gada 26. jūnija līdz 2025. gada 28. jūnijam.
Tiek gaidīti pieteikumi, kas veicina teorētisko un praktisko izpratni un zināšanas par dabisko valodu gramatiskās sistēmas struktūru un likumsakarībām, izmantojot korpusus un korpuslingvistiskās metodes atsevišķu valodu, valodu paveidu un valodu kontaktu aprakstā un teorētiskajā analīzē. Lai gan fokusā ir baltu valodas (latviešu un lietuviešu valodas), tikpat gaidīti arī darbi par ģermāņu valodām, tostarp angļu, romāņu, somugru, somugru, slāvu un citām valodām.
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 7. epizode
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 7. epizode “DH no politikas veidotāju skatpunkta”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta Viedās specializācijas vienības vadītāju Edvardu Franci Kuku.
Raidierakstā tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, sākot ar to, kad un kā pētniekiem vērts sazināties ar IZM par sevi interesējošajiem jautājumiem? Kā top Valsts pētījumu programmas? Kas ir RIS3 un vai nošķīrums starp humanitārajām un eksaktajām zinātnēm vēl arvien ir spēkā? Kāda ir DH saikne ar sociālajām zinātnēm un valodu tehnoloģijām? Kā arī, kas ir augstas digitālās prasmes, kas ir mikrokvalifikācijas, un Edvarda Kuka ieteikumi jauniem pētniekiem.
Raidierakstā “Digitālās Humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar DH jomas pārstāvjiem par aktuālākajiem digitālo humanitāro zinātņu pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Norisinās 6. Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola
No 22. līdz 26. jūlijam Rīgā norisinās ikgadējā Baltijas Digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola (BSSDH 2024), pulcējot vairāk nekā 80 dalībnieku no 18 valstīm. Šī gada BSSDH fokusā – lielie valodu modeļi un mazās valodas – tēma, kas Latvijas humanitāro zinātņu pētniecībā jo sevišķi nozīmīga. Vasaras skolas izglītības programmā iesaistīti gan ārvalstu pasniedzēji, gan arī Latvijas pētnieki un mācībspēki.
Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola noris jau sesto gadu. Tā ir starptautiska intensīva tālākizglītības programma, kas humanitāro un sociālo zinātņu pētniekiem, pasniedzējiem un studentiem, kā arī arhīvu, bibliotēku un muzeju profesionāļiem piedāvā apgūt dažādas digitālās pētniecības prasmes – sākot ar iemaņām, kas nepieciešamas darbam ar humanitāro zinātņu datiem, līdz datu analīzes rezultātu interpretācijas un vizualizēšanas prasmēm.
BSSDH 2024 organizatori – Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts un LU Sociālo zinātņu fakultāte, kas par apgūto programmu nodrošina iespēju studējošajiem iegūt kredītpunktus.
Pieejama “Digitālās pētniecības seriāls” jaunākā sērija “Latviešu seno burtveidolu digitalizācija”
Pieejama “Digitālās pētniecības seriāls” jaunākā sērija “Latviešu seno burtveidolu digitalizācija”, kurā aplūkota latviešu vecās drukas – gotu burtu jeb fraktūras rakstības – vēsture un digitalizācija!
Vecā druka mūsdienās tiek uztverta kā kaut kas senatnīgs un dekoratīvs, un liela daļa cilvēku to nemaz vairs neprot izlasīt. Lai vecajā drukā iespiestos tekstus padarītu lasāmus mūsdienu lasītājiem, tos iespējams digitalizēt un automatizēti pārveidot mūsdienu rakstībā. Tomēr šis process nav vienkāršs, un tas ir saistīts ar latviešu vecās drukas veidošanas vēsturi, kurā bijis daudz meklējumu un eksperimentu.
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 6. epizode
Publicēta raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 6. epizode “Apdraudētās kopienas: lībieši un DH”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktoru Valtu Ernštreitu. Skaties ierakstu iniciatīvas “Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā” YouTube kanālā un klausies Latvijas Nacionālās bibliotēkas Spotify kanālā “Klausītava” un Soundcloud.
Valts Ernštreits sarunā ar Haraldu Matuli apskata kā digitālu resursu veidošana palīdz saglabāt un popularizēt lībiešu valodu un kultūru. Darbā ar mazu resursu valodām digitālie resursi atvieglo dokumentēšanu, pētniecību un standartizāciju, paātrinot piekļuvi datiem un pētījumu rezultātiem. Šāda pieeja sniedz iespēju efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt pieejamību un radīt valodas vidi ar iespēju komunicēt lībiešu valodā, kas ir īpaši svarīgi izkliedētajai lībiešu kopienai un pētniekiem. Sarunas laikā tika ieskicēti arī nākotnes plāni un izaicinājumi – lībiešu valodas runas sintēze, digitālo resursu lietojamības un saskarnes dizaina uzlabojumi.
Notiks praktiskais seminārs "Opening the Trilogy: Folklore Taxonomies & Annotated Texts for Reproducible Research"
Šī gada 20. jūnijā Starptautiskās folkloras naratīvu pētniecības biedrības kongresa ietvaros (https://en.lfk.lv/isfnr2024) Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā notiks digitalhumanities.lv seminārs, kas top sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU. To vadīs neatkarīgais pētnieks Džošua Hagedorns (ASV). Praktiskais seminārs būs jo īpaši noderīgs folkloras pētniekiem, un tā uzmanības centrā būs darbs ar tekstu korpusiem.
Semināra dalībniekiem paredzēta aktīva līdzdarbošanās, līdz ar to būs nepieciešams portatīvais dators un iepriekšēja sagatavošanās, instalējot nepieciešamo programmatūru. Lai piedalītos šajā seminārā, priekšzināšanas nav nepieciešamas.
Seminārs norisināsies tikai klātienē angļu valodā.
Notiks seminārs “Izsekojot nacistu-fašistu vardarbībai, lai reinterpretētu Otrā pasaules kara vēsturi. Deportācijas un kara slaktiņi Itālijā no 1943. līdz 1945. gadam no arhīva uz digitālo formātu.”
Atskats uz Baltijas DH forumu
25. un 26. aprīlī Latvijas Universitātes jaunajā Akadēmiskajā centrā norisinājās pirmais Baltijas digitālo humanitāro zinātņu forums, kura mērķis bija radīt platformu projektu un pētījumu, digitālo rīku un resursu prezentēšanai un diskusijai Baltijas DH pētniekiem, praktiķiem un interesentiem. Pasākumu ievadrunas teica Latvijas Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs un Igaunijas vēstnieks Latvijā Ēriks Marmei (Eerik Marmei), izceldami līdzšinējos sasniegumus un uzsvērdami digitālo humanitāro zinātņu nozīmību humanitāro zinātņu attīstībā.
Pirmajā Baltijas DH foruma dienā fokusā bija ievērojami Baltijas digitālo humanitāro zinātņu pārstāvji, kā arī Eiropas pētniecības infrastruktūru humanitāro zinātņu jomā – CLARIN ERIC un DARIAH-EU – pārstāvji. Notika paneļdiskusija "Shaping Tomorrow: European Research Infrastructures in Humanities and the Role of National Policies", kurā piedalījās Latvijas izglītības un zinātnes ministrijas eksperts Uldis Berķis, Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrijas zinātnes divīzijas priekšsēdētājs Tadas Juknevičius, DARIAH-EU direktore Sallija Čembersa (Sally Chambers) un CLARIN ERIC valdes pārstāvis Kristers Lindens (Krister Lindén). Tika diskutēts par pētniecības infrastruktūru ietekmi uz humanitāro zinātņu attīstību un šīs pētniecības jomas nākotnes perspektīvām. Savukārt sekojošā paneļdiskusija "Baltic Digital Humanities Landscape" sniedza padziļinātu ieskatu Baltijas digitālo humanitāro zinātņu attīstības tendencēs pēdējās desmitgadēs. Pirmās dienas noslēgumā norisinājāš DARIAH-EU praktiskais seminārs, kuru vadīja DARIAH-EU direktore un Gentes Digitālo humanitāro zinātņu centra pētniece Sallija Čembersa.
Aprīļa beigās Rīgā notiks Baltijas digitālo humanitāro zinātņu forums
Baltijas digitālo humanitāro zinātņu forums notiks Latvijas Universitātes jaunajā Akadēmiskajā centrā 25. un 26. aprīlī. Šis ir nozīmīgs notikums digitālajās humanitārajās zinātnēs (DH), kas Baltijas pētniecības telpā turpina strauji attīstīties. Forums iecerēts kā projektu un pētījumu, digitālo rīku un resursu prezentēšanas, diskusiju un tīklošanās platforma DH pētniekiem, praktiķiem un interesentiem.
Pirmajā Baltijas DH foruma dienā uzstāsies Baltijā ievērojami digitālo humanitāro zinātņu pārstāvji, ministriju un Eiropas pētniecības infrastruktūru humanitāro zinātņu jomā – CLARIN ERIC un DARIAH-EU – pārstāvji. Sniedzot padziļinātu ieskatu Baltijas digitālo humanitāro zinātņu attīstības tendencēs pēdējās desmitgadēs, tiks diskutēts par pētniecības infrastruktūru ietekmi uz humanitāro zinātņu attīstību un šīs pētniecības jomas nākotnes perspektīvām. Pirmām divām foruma sesijām varēs sekot arī tiešsaistē – Latvijas Universitātes tiešraides kanālā.
Baltijas DH foruma otrā diena savukārt norisēs interaktīvākā formātā. Četrdesmit piecas pētnieku grupas no trim Baltijas un vairākām citām valstīm prezentēs savu veikumu DH projektos, demonstrēs izstrādātos digitālos resursus un rīkus, kā arī iepazīstinās ar dažādām izglītības iniciatīvām, sākot no tiešsaistes mācību platformām līdz vasaras skolām un augstākās izglītības moduļiem.
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 5. epizode
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 5. epizode “Digitālo humanitāro zinātņu studijas RTU”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Rīgas Tehniskās universitātes Digitālo humanitāro zinātņu maģistra studiju programmas direktori Marinu Platonovu.
Piektā “Digitālās humanitārās zinātnes” raidieraksta epizode veltīta digitālo humanitāro zinātņu izglītībai Rīgas Tehniskajā universitātē. Dr., prof. Marina Platonova sarunā ar Haraldu Matuli raksturo maģistra studiju programmas galvenos virzienus, atskatās uz programmas aizsākšanos un pamato tās arvien nozīmīgāko vietu līdzās citām Latvijā pieejamajām studiju programmām. Tāpat sarunas gaitā tiek noskaidroti trīs biežākie studentu profili, kuri izvēlas un kuriem noderīga šī studiju programma, un meklēta atbilde uz provokatīvu jautājumu, vai, beidzot šo programmu, studentam ir garantēts labi apmaksāts darbs DH / IT nozarē, kā arī raksturota reālistisku studentu prakses iespēju aina ar potenciālajiem darba devējiem. Raidieraksta noslēgumā izskan vairāki vērtīgi padomi ikvienam, kurš apver iespēju studēt Rīgas Tehniskās universitātes digitālo humanitāro zinātņu maģistra studiju programmā.
Notiks seminārs “Pētniecības dati, datu repozitoriji un datu sagatavošana publicēšanai”
27. martā plkst. 11.00 tiešsaistē norisināsies pirmais seminārs digitalhumanities.lv sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU veidotajā ciklā, kur uzmanības centrā būs digitālās humanitārās zinātnes un vēstures pētniecība. Seminārā “Pētniecības dati, datu repozitoriji un datu sagatavošana publicēšanai” runās LU LFMI pētnieks Dr.sc.soc. Jānis Daugavietis. Pirmā semināra uzdevums ir pētniekiem un studentiem dot vispārīgu ieskatu pētniecības datu (research data) politikā un praksē. Kopš ES zinātnes politikā dominē atvērtās zinātnes (open science) pieeja, līdzās zinātnisko publikāciju brīvpieejai (open access) un sabiedriskajai zinātnei (citizen science), trešais tās pīlārs ir pētniecības dati. Svarīgākais šīs politikas postulāts arī par pētniecības datiem saka to pašu – tiem jābūt publiski pieejamiem bez maksas un pēc iespējas drīz, ja vien to neierobežo personas datu aizsardzības vai citi svarīgi likumi. Ja nav iespējama brīvpieeja, tad vismaz metadatiem ir jābūt pieejamiem.
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 4. epizode
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 4. epizode “Sabiedriskā zinātne un DH”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar LU LFMI vadošo pētnieci un digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāju Sanitu Reinsoni.
Ceturtā “Digitālās humanitārās zinātnes” raidieraksta epizode veltīta sabiedriskajai zinātnei – gan tās vispārīgam definējumam, gan raksturojumam Latvijas kontekstā. Raidieraksta vadītājs Haralds Matulis iztaujā digitālo humanitāro zinātņu pētnieci Sanitu Reinsoni par šobrīd aktuālo sabiedriskās zinātnes akciju “Balsu talka”, kopīgi atsedzot līdzstrādnieku un pētnieku profilus, kā arī ievākto vai interpretēto datu kvalitātes nozīmi sabiedriskajā zinātnē. Tāpat raidieraksta gaitā abi sarunu biedri pieskaras jautājumam par digitālo humanitāro zinātņu un atvērtās zinātnes saistību ar sabiedrisko zinātni un aktualizē arī vairākas citas pētnieku iniciētas sabiedriskās zinātnes akcijas, kurās iesaistīties un atrast sev piemērotāko nodarbi aicināts ikviens.
Raidierakstā “Digitālās Humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar interesantām DH jomas personībām par jaunākajiem DH pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Raidieraksts veidots ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, finansē Latvijas Zinātnes padome.
Iespēja piedalīties studiju kursā "Introduction to Digital Humanities"
RTU starptautiskā maģistra studiju programma "Digital Humanities" piedāvā iespēju piedalīties kursā "Introduction to Digital Humanities", ko 2024. gada pavasara semestrī docēs pasniedzēji Ahmad Kamal un Patrick Gavin no Lineja Universitātes (Linnéuniversitetet) Zviedrijā. Šis kurss notiek jau vairākus gadus, un atsauksmes no studentiem ir lieliskas!
Šajā semestrī piedāvājam 10 vietas klausītājiem no citām universitātēm vai ikvienam interesentam. Ir iespējams saņemt arī kredītpunktus – studiju kurss ir 4 KP jeb 6 ECTS apjomā.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 14. februāra plkst. 12:00
Lekcijas sāksies 2024. gada 16. februārī, notiks angļu valodā, kopumā 16 nedēļu garumā katru piektdienu no plkst. 16.30 līdz 19.50
Darbs kursā būs intensīvs, bet iegūtās zināšanas – neatsveramas!
Interesentiem:
pieteikties, aizpildot šo veidlapu: https://ej.uz/Intro-DH-2024
sniedzot īsu informāciju par sevi (pētniecības interešu joma, studiju programma)
kā arī norādot, vai būs nepieciešami KP.
Konference “Gramatika un valodas elektroniskie resursi”
Ar prieku aicinām visus interesentus š. g. 31. janvārī piedalīties Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) Latvistikas un baltistikas nodaļas rīkotajā LU 82. starptautiskās zinātniskās konferences Latviešu un vispārīgās valodniecības sekcijā “Gramatika un valodas elektroniskie resursi” (Visvalža 4a, 305. auditorijā no plkst. 10.00).
LU 82. konferences Latviešu un vispārīgās valodniecības sekcija 2024. gadā ir četru zinātnisku projektu kopdarbs. Tas iespējams tādēļ, ka LU HZF Latvistikas un baltistikas u.c. nodaļu valodnieki kopā ar saviem maģistrantūras un doktorantūras studentiem un doktora grāda pretendentiem ir iesaistīti dažādos Latvijas Universitātē īstenotos projektos – LU prioritārās tēmas “Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija” HZF projektā “Humanitārā doma – valoda, teksts, kultūra”, Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos “Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze” (Nr. lzp-2022/1-0013, vadītāja prof. Andra Kalnača), “Latviešu valodas skaitļojamo leksisko resursu attīstīšana dabiskās valodas sapratnei un tekstradei” (Nr. lzp-2022/1-0443, vadītāja asoc. prof. Ilze Lokmane), kā arī Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projektā „Mūsdienu latviešu valodas izpēte un valodas tehnoloģiju attīstība” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0006, vadītāja Dr. philol. Ilze Auziņa), kura 3. virziens “Datos balstīti latviešu valodas gramatikas pētījumi” tiek īstenots LU HZF (vadītāja prof. Andra Kalnača). LU 82. konferences sekcija “Gramatika un valodas elektroniskie resursi” būs laba iespēja novērtēt projektos paveikto, kā arī turpmāku pētījumu idejas.
Konferencē pieteikti 19 referāti, no kuriem deviņi iecerēti kā stenda referāti, tāpēc konference tiek organizēta trīs daļās. Rīta un pēcpusdienas sēdē tiks nolasīti desmit referāti, t.sk. divi tiešsaistē, savukārt dienas vidus atvēlēts stenda referātiem Visvalža 4a, 2. stāva vestibilā. Dalībnieku loks ir plašs – ne tikai dažādu Latvijas Universitātes struktūrvienību (Humanitāro zinātņu fakultātes, Latviešu valodas institūta, Lībiešu institūta, Matemātikas un informātikas institūta) pētnieki, bet arī Liepājas Universitātes, Viļņas Universitātes (Lietuva), Adama Mickeviča Poznaņas Universitātes (Polija) un Kioto Universitātes (Japāna) valodnieki.
Rīta un pēcpusdienas sēde būs arī pieejama Zoom tiešsaistē.
Pasākuma programma.
Valodu tehnoloģiju iniciatīvas studiju kursu prezentācija
Valodu tehnoloģiju iniciatīvas projekts 30. janvārī plkst. 14.00 LU Zinātņu mājā prezentēs jaunizveidotos studiju kursus, kas dos iespēju Latvijas lielāko universitāšu studentiem apgūt aktuālas valodu tehnoloģijas.
Lai prognozētu dalībnieku skaitu, lūdzam aizpildīt šo pieteikuma anketu:
https://forms.office.com/e/Mfg1gLtd9C
Baltijas Digitālo humanitāro zinātņu forums aicina pieteikties dalībai
Digitālo humanitāro zinātņu pētnieki un praktiķi tiek aicināti pieteikties dalībai Baltijas Digitālo humanitāro zinātņu forumā, kas notiks 2024. gada 25.–26. aprīlī Rīgā.
- Norises laiks: 2024. gada 25.–26. aprīlis
- Norises vieta: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīga
- Dalības maksa: Nav
- Pieteikšanās termiņš: 2024. gada 25. janvāris
- Pasākuma tīmekļa vietne: http://www.digitalhumanities.lv/baltic-dh-forum-2024
Digitālās humanitārās zinātnes (DH) ir kļuvušas par neatņemamu daļu Baltijas humanitārajās un ar tām saistītajās zinātņu jomās. Pēdējo desmitgažu laikā, pateicoties aktīvām un entuziastiskām DH kopienām, jaunām pētniecības grupām un centriem, kā arī DH studiju kursu un programmu pieaugošai klātbūtnei augstākas izglītības programmās – digitālās humanitārās zinātnes ir piedzīvojušas spēju uzplaukumu. Tādēļ šis ir īstais brīdis, lai trīs Baltijas valstu DH kopienas sanāktu kopā, aplūkotu, kā un kādos virzienos DH attīstās, pārdomātu, kas ir aktuāls šodien, un prognozētu, kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē.
Baltijas DH forums ilgs divas dienas – pirmajā dienā notiks Baltijas DH kopienu un Eiropas infrastruktūru pārstāvju organizētas priekšlasījumu un diskusiju sesijas. Savukārt otrajā dienā galvenā uzmanība tiks pievērsta sadarbības tīklu veidošanai, DH projektu, digitālo rīku un izglītības iniciatīvu prezentēšanai, ko papildinās semināri par sadarbības projektiem un finansējuma piesaistes stratēģijām.
Pieteikties dalībai Baltijas DH foruma "Demonstrāciju un sadarbības tīklu veidošanas” sesijai otrajā dienā var šeit, iesniedzot 200–250 vārdu garu anotāciju vienā no 3 kategorijām – DH resursi un rīki, pētniecības projekti vai izglītības iniciatīvas. Aicinām pieteikt prezentācijas dažādās ar DH saistītās jomās!
Baltijas DH forumu organizē programmas komiteja, kurā darbojas pētnieki no visām trim Baltijas valstīm, sadarbojoties ar DARIAH-EU un CLARIN ERIC. Pasākumu finansiāli atbalsta Eiropas Savienības un Nacionālā attīstības plāna finansētā Valodu tehnoloģiju iniciatīva un Latvijas Zinātnes padomes finansētais projekts "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (VPP-IZM-DH-2022/1-0002).
Saziņai: [email protected]
Trešais digitalhumanities.lv seminārs
13. decembrī plkst. 12.00 Zoom platformā notiks trešais digitalhumanities.lv cikla seminārs "DARIAH Campus: What's in it for You!", kuru vadīs dr. Vicky Garnett. Semināri tiek organizēti sadarbībā ar ClarinLV un DARIAH EU.
Pasākumu moderēs LU LFMI digitālo humanitāro zinātņu pētnieks Haralds Matulis.
Darba valoda – angļu.
Iepriekšēja reģistrācija pasākumam obligāta:
https://us06web.zoom.us/meeting/register/tZUkfuCurTgoGNE0PYACrAdB8VKDr4zknarp
Meeting ID: 819 9963 3225
Kad būsiet reģistrējies, saņemsiet apstiprinājuma e-pastu ar aktīvu zoom saiti pasākuma apmeklēšanai.
Par gaidāmo seminārā: In this presentation, Vicky Garnett, DARIAH-EU's Training and Education Officer, will discuss the broad landscape of online learning and training provision for Digital Humanities. She will then focus specifically on DARIAH Campus, and how this meets the needs of various user-types across the European Digital Arts and Humanities community.
Par semināra vadītāju: Vicky Garnett is the Training and Education Officer for DARIAH-EU, the European digital research infrastructure for the arts and humanities. Within her role, Vicky manages the DARIAH Campus platform, as well as participating in projects such as EOSC-Futures and CLS-Infra. Her previous roles include developing, editing and managing the PARTHENOS Training Suite and the training content within it as part of the PARTHENOS-EU project, and evaluating user needs as part of the Europeana-Cloud project. She also ran the one-off 3-day 'International Spatial Humanities Camp' (iSHCamp) workshop in 2018, and is currently a co-chair in the UK/Ireland Digital Humanities Association 'Protecting the Investigator in Traumatic Research Areas" community interest group. Vicky has both a PhD and an MPhil in Linguistics, both from Trinity College Dublin, and a BA Hons in English Language and Linguistics from Lancaster University: a mono-disciplined background that, in her own words, shows "either a life-long passion for the subject, or a complete lack of imagination!".
Stjuarta Dana tiešsaistes seminārs par metodoloģisko plurālismu
Rīgas Tehniskā universitāte piedāvā iespēju apmeklēt divus prof. Stjuarta Dana (Stuart Dunn, King’s College London) tiešsaistes seminārus.
Semināri notiks 27. novembrī un 11. decembrī no plkst. 14:30 līdz 16:00. Reģistrācija nav nepieciešama.
Pirmais seminārs būs veltīts metodoloģiskajam plurālismam: pētījumu plānošanai un īstenošanai no sociālajām zinātnēm līdz DH.
Kā izstrādāt pētījumu projektu digitālajās humanitārajās zinātnēs (DH)? Tas ir daudz plašāks un abstraktāks jautājums nekā tas, ar ko varētu sastapties "tradicionālajās" humanitāro zinātņu nozarēs, un, protams, daudz plašāks nekā tas, ar ko varētu sastapties sociālajās zinātnēs, kur pētījumu dizaina prakse ir vairāk vai mazāk patstāvīga disciplīna. Šajā lekcijā aplūkosim dažas no šīm praksēm un apsvērsim, kā tās var (un nevar) pārnest uz DH jomu. Kā mēs varam izmantot citu jomu pieredzi, lai piešķirtu nianses un lielāku racionalizāciju atšķirībai starp kvalitatīviem un kvantitatīviem datiem (vai pat zināšanām)? Kā sākumpunktu es izmantošu vecu bloga ierakstu, ko rakstīju, pievēršoties šim jautājumam, un turpinājumā ilustrēšu dažas iespējamās atbildes no jaunākās Routledge International Handbook of Research Methods in Digital Humanities (2020), kuras līdzredaktors es esmu.
Latgaliešu valodas pratējus aicina iesaistīties tekstu ierunāšanā valodas tehnoloģiju attīstīšanai
Ar
mērķi saglabāt nākamajām paaudzēm liecību par mūsdienu latgaliešu
valodu un tās unikalitāti, kā arī sekmēt to, ka modernās
tehnoloģijas spēj “saprast” un “komunicēt” tajā, sabiedriskās
iniciatīvas “Balsu talka” īstenotāji aicina latgaliešu valodas
lietotājus iesaistīties latgalisko tekstu ierunāšanā, kā arī
pārbaudīt jau ierunātos teikumus. To var izdarīt vietnē
balsutalka.lv/ltg.
“Balsu talka” ir projekts latviešu valodas nākotnei. Tā mērķis ir iemūžināt mūsdienās runāto latviešu valodu un nodrošināt latviešu valodas pieejamību tehnoloģiju attīstībai. Iniciatīva latviešu valodas attīstībai tehnoloģijās iesākta šī gada pavasarī, bet tagad, rudenī, pievienota iespēja ikvienam latgaliešu valodas lietotājam palīdzēt arī latgaliešu valodas iedzīvināšanai mūsdienu tehnoloģijās.
“Latgaliešu valoda ir unikāla un ļoti būtiska latviskās identitātes sastāvdaļa. Ja vēlamies to saglabāt nākamajām paaudzēm, par to ir jādomā jau tagad. Šobrīd latgaliešu valodu ikdienas saziņā izmanto aptuveni 165 000 cilvēku, kas ir deviņi procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Taču valodas lietotāju skaits īpaši jaunākās paaudzes vidū samazinās, tāpēc aicinām latgaliešu valodas pratējus iesaistīties šajā projektā, pievienot savu balsi un tādējādi sniegt savu artavu tās saglabāšanā,” aicina “Balsu talkas” latgaliešu valodas projekta “Bolsu tolka” vadītāja, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta(LU MII) Mākslīgās intelekta laboratorijas zinātniskā asistente Kristīne Pokratniece.