6.–7. maijā Rīgā notiks PhD Jana Hajiča lekcijas un darbnīcas “Digitālā muzikoloģija un gregorisko dziedājumu datoranalīze”
Šā gada 6.–7. maijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (K. Barona iela 1) ar lekcijām un darbnīcām viesosies PhD Jans Hajičs (Jan Hajič, jr). Divās lekcijās un divās praktiskajās nodarbībās viņš iepazīstinās ar digitālo muzikoloģiju un parādīs tās stiprās puses un ierobežojumus. Lekcijas un darbnīcas paredzētas visu līmeņu muzikologiem (un mūziķiem), sākot no studentiem, kas domā par savu diplomdarbu, līdz vadošajiem pētniekiem, kas strādā pie pētniecības projektu pieteikumiem. Nav nepieciešamas priekšzināšanas datorzinātnēs, taču aicināti ir arī muzikāli noskaņoti datorzinātnieki.
6. maijā
10:00–11:30 Lekcija I: Kas ir digitālā muzikoloģija?
12:00–13:30 Lekcija II: Šī brīža stāvoklis ar optisko mūzikas atpazīšanu
7. maijā
9:30–11:00 Nodarbība I: Gregorisko dziedājumu digitālās ekosistēmas izpēte
11:45–13:15 Nodarbība II: Modu analīze un vēl neatklāto dziedājumu apzināšana
Reģistrācija
Dalība lekcijās un darbnīcās ir bezmaksas, taču nepieciešams piereģistrēties.
Lūdzu piesakiet dalību, aizpildot pieteikuma anketu līdz 30. aprīlim: https://forms.gle/rL2h1DogqwEnYGAfA
Uz praktiskajām nodarbībām nepieciešams ņemt līdzi savu datoru.
Darba valoda: angļu.
Norises vieta: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 102. telpa (06.05.), 120. telpa (07.05.)
Sīkāka informācija un kontakti: [email protected]
Lekciju un darbnīcu anotācijas
Lekcija I: Kas ir digitālā muzikoloģija?
Ir skaidrs, ka digitālā sfēra sniedz lielas iespējas muzikoloģijai, tajā pat laikā var nebūt pašsaprotami, kādas tieši ir šīs iespējas. Šīs lekcijas mērķis ir nesarežgījot iepazīstināt ar to, kas patiesībā ir digitālā muzikoloģija: ko tā dara, kā tā darbojas un kāpēc tā vispār ir pelnījusi, lai to šādi izceltu. Cerams, ka tā sniegs iedvesmu apmeklētājiem pašiem darboties šajā jomā. Nav nepieciešamas zināšanas datorzinātnēs (lai gan, protams, datorzinātnieki, kurus interesē mūzika, ir laipni aicināti pievienoties!).
Lekcija II: Šī brīža stāvoklis ar optisko mūzikas atpazīšanu
Optiskā mūzikas atpazīšana (OMR) ir process, kurā notāciju attēlus pārvērš strukturētos, digitāli rediģējamos kodos. Tā ir galvenā tehnoloģija, kas ļauj nodrošināt plaša mēroga digitālo muzikoloģiju. Diemžēl, neraugoties uz milzīgo datorredzes progresu pēdējā desmitgadē, šī problēma vēl nav atrisināta, taču pie apvāršņa ir redzamas skaidras gaismas. Šī lekcija sniegs pārskatu par OMR pašreizējo stāvokli, dažiem pieejamajiem rīkiem un to ierobežojumiem, kā arī resursiem, kas pieejami tiem, kuri interesējas par OMR pielietošanu savām nošu kolekcijām.
Nodarbība I: Gregorisko dziedājumu digitālās ekosistēmas izpēte
Ķeroties pie praktiskās daļas, apskatīsim digitālo gregorisko dziedājumu ekosistēmu: dziedājumu datubāzi, dziedājumu rādītāju, un pēc tam sāksim strādāt ar tajos ietvertajiem dziedājumu datiem. Apskatīsim dažus datu kopas statistikas pamatdatus un vizualizēsim tos. Tas viss notiks Google Collab vidē, tāpēc nav nepieciešams neko instalēt! Viss, kas jums būs nepieciešams, ir interneta pieslēgums, bet nav nepieciešama programmēšanas vai matemātikas priekšzināšanas (bet, iespējams, būtu labi pirms tam apgūt Python programmēšanas valodas pamatus).
Nodarbība II: Modu analīze un vēl neatklāto dziedājumu apzināšana
Otrajā praktiskajā nodarbībā mēs strādāsim ar gregorisko dziedājumu modalitātes jautājumiem, mēģinot praksē nonākt pie rezultātiem, kas sakrīt ar agrākiem atklājumiem. Izmantojot ekoloģijas modeļus, mēs mēģināsim novērtēt, cik daudz dziedājumu mēs vēl neesam atklājuši, parādot vienu no lielākajām metodoloģiskajām priekšrocībām, kas datorpētniecībai ir salīdzinājumā ar tradicionālajām metodēm.
Jans Hajičs (Jan Hajič jr.) vada Prāgas Mūzikas skaitļošanas grupu Matemātikas un fizikas fakultātē Kārļa Universitātē. Viņš ir vadošais pētnieks starptautiskos projektos, kas saistīti ar senās mūzikas izpēti, optisko nošu atpazīšanu, dziļās mašīnmācīšanās un datu skaitļošanas metožu lietojumu pētniecībā. Nesen viņš pabeidza Melodijas Genoma projektu, pētot gregoriskos dziedājumus ar bioinformātikas metodēm, un ir viens no pētniekiem straptautiskā projektā, kas digitāli analizē gregorisko dziedājumu tālāknodošanu. Viņš ir arī projekta OmniOMR galvenais izpildītājs, strādājot ar mūzikas manuskriptu optisko atpazīšanu, izmantojot dziļo mašīnmācīšanos. Līdzās akadēmiskajai darbībai viņš ir arī klavesīnists, kura senās mūzikas ansambļi uzstājas Čehijā un citur. Spilgtāko notikumu vidū ir viņa dalība starptautiskajā festivālā “Prāgas pavasaris” 2023. gadā kopā ar Andreasu Šollu, operas baroka teātrī “Český Krumlov”.
Finansējums un sadarbības parnteri
Seminārs tiek organizēts projekta “Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” (VPP-IZM-DH-2022/1-0002)” ietvaros sadarbībā ar pētniecības infrastruktūrām CLARIN-LV un DARIAH-EU, Prāgas Mūzikas skaitļošanas grupu, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, un projektu “Gregorisko dziedājumu digiālā analīze”.