DH resursi un rīki
Šajā sadaļā tiek apkopoti humanitāro zinātņu pētniecībā noderīgi digitālie brīvpieejas resursi un rīki.
Informāciju par citiem resursiem, lūdzu, sūtiet, izmantojot zemāk esošo veidlapu.
LNB digitālā bibliotēka
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālā bibliotēka piedāvā plašus un saturā daudzpusīgus digitālos resursus. Pieejamas grāmatas, periodiskie izdevumi, kartes, attēli, audio un tīmekļa vietņu arhīvs.
periodika.lv
Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidots digitālais laikrakstu krājums. Periodikas portālā ir iekļauti aptuveni 3000 dažādu nosaukumu laikrakstu un žurnālu – vairāk nekā 3 miljonu lappušu – gan no Latvijas, gan trimdā izdotas periodikas. Grāmatu portāls
Latvijas Nacionālā bibliotēka digitalizējusi senas grāmatas par dažādām tēmām. Grāmatu portālā ir iekļauti aptuveni 8000 grāmatu – vairāk nekā 1,5 miljonu lappušu – gan Latvijas, gan trimdas izdevumu. Tās ir kultūrvēsturiski nozīmīgas grāmatas, kas bibliotēkā ir visvairāk pieprasītas, vai arī ir ļoti sliktā stāvoklī.
Zudusī Latvija
Zudusī Latvija ir Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas Letonica projekts, kurš apvieno unikālu informāciju par zudušām un izmaiņu skartām Latvijas kultūrvēsturiskām vērtībām.
Brāļu draudzes (rok)raksti
Kolekcija apkopo unikālu Latvijas kultūrvēstures materiālu – Brāļu draudžu tekstu kopumu, kura tapšanā hernhūtisma kustības ietekmē 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē bija iesaistīti vairāki tūkstoši Vidzemes latviešu zemnieku. Krājumā ietverti vēsturiska, biogrāfiska un reliģiska satura dažādu žanru hernhūtiešu oriģinālsacerējumi, tulkojumu pārstrādājumi un noraksti. Brāļu draudžu rakstu fondā (RX35), kurš glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, šobrīd ir vairāk nekā 400 rokrakstu vienību.braludraudze.lndb.lv
Europeana Collections
Europeana Collections nodrošina piekļuvi vairāk nekā 50 miljoniem digitalizētu kultūras priekšmetu – grāmatām, skaņdarbiem, vizuālās mākslas darbiem u.c. – ar mūsdienīgiem meklēšanas un filtrēšanas rīkiem, kas palīdz atrast meklēto. Europeana sadarbojas ar tūkstošiem Eiropas arhīvu, bibliotēku un muzeju, lai dalītos kultūras mantojumā izklaides, izglītības un pētījumu vajadzībām.
https://www.europeana.eu/portal/lv
Latviešu valodas skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca "Tēzaurs"
Mašīnlasāma vārdnīca (vairāk nekā 280 000 šķirkļu), kas galvenokārt paredzēta citu latviešu valodas rīku integrēšanai un attīstīšanai, bet vienlaikus ir populārs uzziņu avots. "Tēzaurā" ievietotā informācija ir balstīta uz vairāk nekā 280 avotiem un regulāri tiek papildināta. Daļai vārdu šķirklī automātiski tiek piedāvāti arī locīšanas paraugi un lietojuma piemēri no LVK2013.
EUROTERMBANK
EuroTermBank ir bezmaksas centralizēta tiešsaistes terminu datu bāze. Tajā apkopoti vairāk nekā 1,5 miljoni terminu gandrīz 30 dažādās valodās, tai skaitā 220 tūkstoši dažādu nozaru terminu latviešu valodā. EuroTermBank ir ne tikai datu bāze ar definīcijām un paskaidrojumiem, bet arī ērts tulkošanas rīks, kas ļauj sastatīt dažādu valodu terminus. Tā ir ērts un viegli pieejams izziņas avots, kas noderēs studentiem, izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, tulkiem, redaktoriem, valodniekiem, terminologiem un citiem speciālistiem.
Mīlenbaha un Endzelīna latviešu valodas vārdnīca
K. Mīlenbaha un J. Endzelīna "Latviešu valodas vārdnīcas" pamatsējumu un papildsējumu elektroniskā versija, kurā pieejami arī šķirkļu faksimili. Vārdnīcā piedāvātas plašas meklēšanas iespējas – informāciju var meklēt šķirkļa vārdos mūsdienu ortogrāfijas vai oriģinālajā pierakstā, visā šķirkļa tekstā, pēc avota u.tml. Noslēdzot konsultanta līgumu, brīvi pieejama izglītības un pētniecības mērķiem.
Latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca
Interaktīva elektroniska 16.–17. gs. vārdnīca (apm. 1200 šķirkļu) ar atgriezenisko saiti uz „Latviešu valodas vēsturisko korpusu” un iespēju meklēt pēc dažādām pazīmēm – pēc nozīmes, pēc konkrētas aizdevējvalodas etimoloģijā u.c.
Latviešu-lietuviešu vārdnīca
Latviešu-lietuviešu vārdnīca ir brīvi pieejama tiešsaistes vārdnīca, kuras saturu izstrādājis Vītauta Dižā Kauņas Universitātes Letonikas centra vadītājs doc. dr. Alvīds Butkus (Alvydas Butkus). Vārdnīcā ir ap 43 000 vārdu, tās pamatā ir 2003. gadā Kauņā izdotā latviešu-lietuviešu vārdnīca. Šī ir plašākā un mūsdienīgākā elektroniski pieejamā latviešu-lietuviešu vārdnīca, un tā izceļas ne tikai ar bagātāko vārdkopu daudzumu un precizētām lietojuma nozīmēm, bet arī ar atjaunotu leksiku un pievienotu informātikas un dabas zinātņu terminoloģiju.
Lietuviešu-latviešu vārdnīca
Lietuviešu–latviešu
vārdnīcas pamatā ir autoru kolektīva — J. Balkeviča, L. Balodes, A. Bojātes,
V. Subatnieka 1995. gadā publicētā vārdnīca. Vārdnīca var palīdzēt iemācīties
lietuviešu valodu, lasīt presi un daiļliteratūru, izmantot grāmatas un
zinātniskos rakstus par Lietuvas vēsturi, tautsaimniecību un sabiedrisko dzīvi.
Tiem, kas vēlas dziļāk izprast lietuviešu valodu, tās gramatisko uzbūvi un
izrunas savdabību, noderēs precīzs vārdu gramatiskais raksturojums un pārējā
vārdnīcā ietvertā bagātīgā informācija. Vārdnīcā ir ap 60 000 vārdu tulkojumi
un izteicieni.
Igauņu-latviešu vārdnīca
Igauņu-latviešu vārdnīcas pamatā ir plašākā pieejamā, valodnieka Karla Abena sastādītā un joprojām par vienu no labākajām atzītā igauņu-latviešu vārdnīca. Gatavojot elektroniskajai publicēšanai, 2007. gadā vārdnīca pārskatīta un papildināta ar aptuveni 2000 jauniem šķirkļiem, aptverot biežāk lietotos mūsdienu igauņu valodas vārdus, kā arī ar ikdienā biežāk izmantotiem aptuveni 1000 terminu šķirkļiem. Vārdnīca satur ap 25 000 šķirkļu.
Latviešu-angļu un angļu-latviešu vārdnīcas
Plašākās internetā
pieejamās angļu-latviešu un latviešu angļu vārdnīcas. Publicēto vārdnīcu pamatā
ir profesora Andreja Veisberga 2001. gadā izdotā "Jaunā latviešu-angļu
vārdnīca" un autoru kolektīva — Z. Belzējas, I. Birzvalkas, L. Jurkas, R.
Mozeres, J. Raškeviča, A. Treilona — sagatavotā "Angļu–latviešu
vārdnīca". Vārdnīcas ir papildinātas ar terminoloģiju un skaidrojumiem
angļu un latviešu valodās. Latviešu–angļu vārdnīcā ir iekļauti ap 80 000
šķirkļu ar latviešu valodas vārdiem un izteicieniem, savukārt Angļu–latviešu
vārdnīcā ir iekļauti vairāk nekā 70 000 šķirkļu. Vārdnīcas regulāri
papildina A. Veisbergs. Abu vārdnīcu šķirkļu pirmie tulkojumi brīvi
pieejami ikvienam lietotājam, bet pilns saturs tikai letonika.lv abonētājiem.
Lietuviešu-latviešu-latgaliešu vārdnīca
Tulkojošā vārdnīca (apm. 10 000 šķirkļu) ir veidota, balstoties uz „Lietuviešu valodas rakstīto avotu biežuma vārdnīcu“. LLL ietverti 4686 lietuviešu valodas lietvārdi, 3138 darbības vārdi, 1385 īpašības vārdi, 38 vietniekvārdi, 82 skaitļa vārdi, 549 apstākļa vārdi, 26 prievārdi, 23 saikļi, 34 partikulas un 39 izsauksmes vārdi, kas tulkoti latviski un latgaliski.
http://hipilatlit.ru.lv/lv/products/dictionary_info.html
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
Vārdnīcā (apm. 45 000 šķirkļu) atspoguļots vārdu krājums, kas lietots mūsdienu latviešu valodā, sākot no 20. gs. 70. gadiem. Līdzās mūsdienu leksikai dots arī neliels skaits novecojušu vārdu. Daļai vārdu pievienoti komentāri, piemēram, par valodas kultūras aspektiem vai cilmi.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
Astoņsējumu "Latviešu literārās valodas vārdnīcas" (vairāk nekā 64 200 šķirkļu) elektroniskā versija. Vārdnīcā atspoguļoti literārās valodas vārdi un vārdu savienojumi ar 19. gs. 70. g.–20. gs. 90. g. valodas piemēriem.
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Latviešu-latgaliešu tulkojošā vārdnīca, kas patlaban ietver 24583 vārdus.
http://vuordineica.lv/
Citvalodu personvārdu atveides vārdnīca
Citvalodu personvārdu atveides vārdnīca aptver četru valodu personvārdus un to atveidojumus latviešu valodā saskaņā ar atveides noteikumiem, vajadzības gadījumā tos precizējot un papildinot. Vārdnīca kopā aptver vairāk nekā 4000 personvārdu čehu, franču, itāļu un vācu valodā un ietver proporcionāli līdzvērtīgu personvārdu skaitu šādās kategorijās: a) konkrētās valodas populārākie vārdi (priekšvārdi), b) populārākie uzvārdi, kā arī c) mūsdienu un vēsturiski nozīmīgu personību uzvārdi.
Eiropas Savienības daudzvalodu vārdnīca “EuroVoc”
“EuroVoc” ir daudzvalodu un daudznozaru tēzaurs, kas aptver ES darbības jomu terminoloģiju 23 ES valstu valodās. “EuroVoc” pārvalda Publikāciju birojs. “EuroVoc” lieto Eiropas Savienības iestādes, ES Publikāciju birojs, Eiropas valstu un reģionu parlamenti, kā arī valstu valdības un privātie lietotāji visā pasaulē.
Lībiešu valodas datubāzes
Latvijas Universitātes Lībiešu institūts veido Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – valodas pētniecības un apguves instrumentu kopu, kurā ietilpst lībiešu valodas leksikas un morfoloģijas datubāzes un mūsdienu lībiešu valodas korpuss. Šo instrumentu mērķauditorija ir Baltijas jūras somu un baltu valodu pētnieki, studenti, citu ar lībiešu mantojumu saskarē esošu jomu pētnieki, kā arī sabiedrība un lībiešu kopiena. Pastāvīgi papildināmajā publiskajā daļā pieejama Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca līdz ar vārdformām un piemēriem no lībiešu mūsdienu valodas korpusa un lībiešu vietvārdu saraksts. Ar vietni saistītājā portālā Livones.net atrodama arī pamata informācija par Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – kultūru, vēsturi, valodu, kā arī aktuālajām norisēm.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Datubāzes mērķis ir padarīt lietotājiem ērti pieejamu datubāzes saturu: atbildes uz aktuāliem jautājumiem par latviešu valodas pareizrunu un pareizrakstību, gramatiku un leksiku, stilistiku un valodas kultūru. Valodas konsultāciju elektroniskās datubāzes saturu veido: Latviešu valodas aģentūras lingvistu sniegtās atbildes uz interesentu jautājumiem; Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmumi un ieteikumi VVC tīmekļvietnē. Valodas konsultāciju elektroniskā datubāze paredzēta humanitāro studiju programmu studentiem, piemēram, topošajiem filologiem, tulkiem, tulkotājiem, žurnālistiem u. c., kam ātri jāatrod informācija par atsevišķiem valodas jautājumiem, tāpat arī literārajiem redaktoriem un korektoriem, latviešu valodas kā dzimtās valodas, otrās valodas un svešvalodas skolotājiem un visiem interesentiem, kuri vēlas pilnveidot valodas zināšanas un prasmes, atrast atbildes uz valodas prakses jautājumiem.
Līdzsvarots mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss
Vispārīgs automātiski morfoloģiski marķēts latviešu valodas tekstu korpuss (apm. 4,5 milj. vārdlietojumu).
Mūsdienu latgaliešu tekstu korpuss
Specializēts korpuss (apm. 1 milj. vārdlietojumu), kurā noteiktās proporcijās ievietoti latgaliešu rakstu valodā publicēti (1988–2012) teksti ar metadatiem – informāciju par teksta autoru un publicēšanas laiku un vietu.
Lietuviešu-latviešu-lietuviešu paralēlo tekstu korpuss
Teikumu līmenī sastatīts korpuss (apm. 8 milj. vārdlietojumu), kurā iekļauti dažādu žanru mūsdienu (kopš 1990. g.) tekstu tulkojumi no lietuviešu valodas latviešu valodā un no latviešu valodas lietuviešu valodā. LiLa ļauj veikt pētījumus dažādās zinātņu nozarēs un izstrādāt vārdnīcas, mācību līdzekļus, mašīntulkošanas sistēmas un citus valodas resursus un rīkus u.tml.
Latviešu valodas seno tekstu korpuss
Specializēto korpusu (apm. 900 tūkst. vārdlietojumu) veido 16.–18. gs. latviešu rakstu avoti un to indeksi, kuri ļauj ieskatīties latviešu valodas vēsturē, 16.–18. gs. tekstu leksikas, morfoloģijas, sintakses īpatnībās. Seno tekstu korpuss izmantots par pamatu "Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas" izveidē.
Morfoloģiski marķēts longitudināls bērnu runas korpuss
Korpusā (apm. 34 stundas) ievietoti četru 17–44 mēnešus vecu bērnu runas ieraksti un to atšifrējumi ortogrāfiskajā transkripcijā, kas tapuši 18 mēnešus ilgā laikā (2015. gada aprīlis – 2016. gada septembris). Ieraksti veikti bērnu dzīvesvietā, viņu rotaļu vai ikdienas darbību laikā. Visbiežāk sarunu biedri ir bērnu vecāki. Ortogrāfiski transkribētie dati ir automātiski morfoloģiski marķēti.
Saeimas debašu korpuss
Specializētajā korpusā (apm. 20 milj. vārdlietojumu) pieejami visi vārdi, ko deputāti, ministri un citi Saeimas sēžu dalībnieki ir teikuši no tribīnes kopš 1993. gada (5.–12. Saeimas sēžu stenogrammas). Norādīti runātāji un to maiņa, pārstāvētā partija, sēžu tipi u.c.
Latviešu valodas runas korpuss
LaRKo (apm. 8 stundu audio dati) ir iekļauti plašsaziņas līdzekļos izskanējušo raidījumu, arī Latvijas Republikas Saeimas sēžu audioieraksti un to atšifrējumi ortogrāfiskajā transkripcijā. Katram audiofailam ir pievienota metainformācija: ziņas par ieraksta vietu, audiofragmenta ilgumu, runātāju dzimumu un aptuveno vecumu.
Latviešu valodas runas atpazīšanas korpuss
Korpusā (apm. 100 stundas) ir iekļauti audioieraksti un to atšifrējumi ortogrāfiskajā transkripcijā. Katram audiofailam ir pievienota metainformācija: ziņas par ieraksta vietu, audiofragmenta ilgumu, runātāja vecumu, dzimumu un latviešu valodas valodas prasmi. Neliela korpusa daļa (apm. 4 stundas) ir dota fonētiskajā transkripcijā. Korpuss galvenokārt tiek izmantots runas tehnololģiju izstrādei, nav publiski pieejams.
Sintaktiski marķēts latviešu valodas UD korpuss
Atbilstoši universālo atkarību (UD v2.0) vadlīnijām marķēts latviešu valodas sintaktiskais korpuss (apm. 4000 teikumu), kas regulāri tiek labots un papildināts. UD dati iegūti, automātiski transformējot atbilstoši hibrīdajam sintakses modelim marķētos tekstus.
Otrās baltu valodas apguvēju korpuss "esam"
Korpuss ir radīts, lai pētītu baltu valodu līdzības - līdzības, kuras veidojas vienam baltu valodu pārstāvim (latviešu vai lietuviešu) apsgūstot otru baltu valodu. Korpuss sastāv no universitāšu studentu, kuri pagūst baltu valodu, tekstiem, dažādos tematos. Korpuss "Esam" sniedz anotētas pamatformas, vārdšķiras, teikumu veidus un kļūdas, kuras novērojamas baltu valodas apguves procesā.
Latviešu valodas rokasgrāmata
Elektroniskā Latviešu valodas rokasgrāmata ir enciklopēdiska rakstura darbs, informatīvs mācību palīglīdzeklis latviešu valodniecībā, kurā apkopoti un izklāstīti galvenie jautājumi 26 valodniecības nozarēs un apakšnozarēs (kopā vairāk nekā 1500 šķirkļu jeb satura vienību). Rokasgrāmata veidota kā daudzfunkcionāls informatīvi praktisks elektronisks līdzeklis, lingvistisks uzziņu un mācību materiāls.
Lingvistiskā karte
Lingvistiskā karte ir digitāla datubāze, kurā apvienota informācija par dažādiem ar valodniecību saistītiem notikumiem, personībām un vietām. Informācija ir grupēta aprakstošajos blokos, literatūras avotos un mediju failos. Papildus katram šķirklim kartē ir atzīmēta laikā un telpā sasaistīta informācija vai notikums, kas ir nozīmīgs konkrētam šķirklim.
Citvalodu personvārdu atveide latviešu valodā
Lietotne „Citvalodu personvārdu atveide latviešu valodā” ir elektroniska daudzvalodu priekšvārdu un uzvārdu vārdnīca. Šobrīd lietotnē apkopota informācija par personvārdu atveidi un atveides variantiem, iestrādāti atveides noteikumi un izmantojamā papildliteratūra par 28 valodām. Lietotne paredzēta valsts, pašvaldību un citu institūciju darbiniekiem, kuru ikdienas darbā ir liela nozīme precīzai cittautu personvārdu atveidei; redaktoriem un korektoriem, tulkotājiem u. c. profesiju pārstāvjiem, kas ikdienā saskaras ar personvārdu atveides jautājumiem; kā arī visiem interesentiem, kuriem nepieciešams noskaidrot personvārdu atveidi, piemēram, studentiem, valodu skolotājiem u. c.
Igauņu-latviešu vārdnīca
Eesti-läti sõnaraamat
Šī ir pilnībā no jauna veidota vārdnīca (atb. red. V.Ernštreits, sast. V.Ernštreits, M.Muzikante, M.Gīnberga), kas ir plašs, mūsdienīgs, ar piemēriem un gramatisko informāciju bagātīgi ilustrēts palīgs tulkošanai no igauņu valodas un abu valodu apguvei. Vārdnīca ir tapusi, izmantojot mūsdienu valodas materiālus, t. sk. Tartu Universitātē veidoto igauņu valodas korpusu, jaunākos igauņu valodas normatīvos u. c. materiālus. Vārdnīcā iekļauta tulkošanā bieži sastopamā un aktuālā leksika, tajā pirmo reizi publicēti daudzi jauni latviešu mūsdienīgās leksikas vārdi. Vārdnīcas šķirkļi ilustrēti ar piemēriem – salikteņiem, frāzēm un frazeoloģismiem, kam ir svarīga loma vārda nozīmes un lietojuma izpratnē. Vārdnīcas šķirkļa vārdu atlases pamatā ir vārdu sastopamības biežuma dati no Igauņu valodas apvienotā korpusa.
Zinātnes valoda
Datubāze „Zinātnes valoda” ir pārskatāms, viegli lietojams digitāls rīks, kas noderēs zinātnisko tekstu plānošanā un veidošanā dažādos mācību, studiju un pētniecības līmeņos. Tā paredzēta plašam latviešu zinātnes valodas lietotāju lokam, galvenokārt skolēniem, studējošajiem, docētājiem un pētniekiem. Datubāzē iekļauti rakstveida zinātnisko tekstu veidu apraksti skolas, augstskolas un pētniecības līmenī. Zinātnisko tekstu veidošanā un izteikumu formulēšanā palīdzēs frāžu paraugi, kas sakārtoti un klasificēti atbilstoši zinātniskā teksta ievadam, pamatdaļai, nobeigumam, kā arī teksta sasaistei un atsauču veidošanai.
literatura.lv
Latvijas un latviešu literatūras vortāls, ko izstrādājis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Latvijā pirmais informatīvais literatūras nozares virtuālais resurss, kurā bez mūsdienu literatūras aktualitātēm un procesa fiksēšanas ietilpst arī apjomīga latviešu un Latvijas literatūras darbinieku un literāro darbu datubāze (no 16. gadsimta līdz mūsdienām).
R un A
Latvijas Nacionālās bibliotēkas un citu sadarbības partneru veidota kolekcija, kas ietver visu Raiņa un Aspazijas darbu pirmizdevumus ar mūsdienīgām anotācijām, kā arī citus teksta materiālus. Tajā skatāmas fotogrāfijas, plakāti; audio — runas, darbu fragmenti; video — kinohroniku fragmenti u.c. materiāli, parādot gan šo mantojuma objektu savstarpējo saistību, gan vēsturisko fonu un saistību ar ārējiem objektiem — personām, institūcijām, vietām, notikumiem. Kolekcija radīta ar mērķi attīstīt to kā resursu humanitāro zinātņu pētniekiem un studentiem, kā arī visiem Raiņa un Aspazijas interesentiem Latvijā un ārpus tās.
runa.lnb.lv
runa.lnb.lv
Stendera kolekcija
Digitālajā kolekcijā "G. F. Stendera literārais mantojums" apvienotas latviešu laicīgā satura rakstniecības iedibinātāja Gotharda Frīdriha Stendera (1714–1796) dzīves laikā iespiestās grāmatas, raksti un saglabājušies rokraksti. Šo materiālu oriģināli glabājas dažādās Latvijas un ārvalstu bibliotēku, kā arī citu atmiņas institūciju krātuvēs. Digitālo publikāciju mērķis ir mazināt neērtības, ko rada materiālu izkliedētība, un sniegt atbalstu unikālo avotu studijām un pētniecībai.
letonika.lv lasītava un brīvpieejas grāmatas
Letonikas lasītava ir plašākā latviešu literatūras oriģināldarbu tīmekļa vietne. Tajā lasāmi 43 autoru 147 pilnteksta darbi un darbu krājumi. 100 Lasītavas grāmatu ir brīvi pieejamas ikvienam pētniekam un interesentam. Lasītavā iekļauti tādi autori kā Aspazija, Anna Brigadere, Jānis Akuraters, Rūdolfs Blaumanis, Jānis Jaunsudrabiņš, Garlībs Merķelis, Jānis Poruks, Rainis, Eduards Veidenbaums. Tāpat pievienota informācija par autoriem, literatūras žanriem un virzieniem.
letonika.lv/literatura
letonika.lv/literatura
Aspazijas un Raiņa virtuālais muzejs Lugāno
Virtuālajā muzejā Lugāno iespējams iepazīties ar Aspazijas un Raiņa dzīvi un daiļradi viņu trimdas periodā
Kastaņolā, Lugāno (Šveicē), no 1906. līdz 1920. gadam. Virtuālajā muzejā līdzās likti notikumi Aspazijas un Raiņa dzīvē, kā arī iepazīstami tālaika politiski vēsturiskie notikumi Latvijā un pasaulē, apkārtējās vides krāšņie skati, tāpat ar
vēstulēm un dienasgrāmatu ierakstiem atspoguļoti sadzīves apstākļi un trimdas
dzīves skarbums, paralēli tam piedāvājot lasīt Aspazijas un Raiņa darbus, kuri
tapuši tieši šajā laikā un vietā.
arlugano.lv
arlugano.lv
Latviešu Prozas Skaitītājs
Latviešu prozas skaitītājs ir eksperimentāla teksta analīzes iespēju demonstrācijas vietne, kas ļauj aplūkot dažādus latviešu 19. un 20. gs. prozas kvantitatīvos parametrus, piemēram, vārdu lietojumu skaitu, vārdšķiru sadalījumu literārajos darbos, teikumu garuma statistiku, kā arī datus par darbu izdošanas laiku. Prozas skaitītājs ir demonstrācijas rīks, taču vienlaikus tā ir platforma, kas izstrādātājiem ļauj testēt dažādas teksta analīzes funkcionalitātes, kuras varētu tikt iekļautas digitālajās kolekcijās kā pamata pakalpojumi. Laika gaitā tiek papildināts gan analizēto prozas darbu klāsts, gan funkcionalitātes. Analīze tiek veikta Jupyter Notebook programmēšanas vidē.
Garamantas.lv
LU LFMI Latviešu folkloras krātuves (LFK) digitālais arhīvs, kas ikvienam bez maksas piedāvā iepazīties ar LFK glabātajiem materiāliem – rokrakstiem, audio ierakstiem, fotogrāfijām un zīmējumiem, kā arī piedalīties datu papildināšanā, manuskriptu atšifrēšanā u.c.
garamantas.lv
Dainu skapis
Krišjāņa Barona sakrāto un sistematizēto tautasdziesmu krājums, kas digitalizēts 2004. gadā. Tautasdziesmas apskatāmas gan oriģināla attēlā, gan meklējamas kā teksts. Šobrīd tas integrēts arī LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv.
dainuskapis.lv
dainuskapis.lv
Latviešu teiku paralēlais korpuss
LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijai sadarbojoties ar LU LFMI LFK un Getingenas Zinātņu akadēmijas pētniecības centra (Forschungsstelle) "Enzyklopädie des Märchens" arhīvu, kopš 2003. gada veikta Pētera Šmita savākto trīs teiku sējumu (13.-15. sēj.) tulkojumu digitalizācija, kas aptver reprezentatīvu latviešu teiku variantu izlasi — ap 3500 teksti. Tie brīvi pieejami gan latviešu, gan vācu valodā.pasakas.lfk.lv
Latviešu tautas ticējumi
Pētera Šmita apkopoto "Latviešu tautas ticējumu" 4 sēj. digitālā versija.
Pasakas un teikas
LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijas realizēts projekts, kurā digitalizētas profesora Pētera Šmita apkopotās pasakas un teikas 15 sējumos. Tās brīvi pieejamas internetā jau no 1998. gada.
valoda.ailab.lv/folklora/pasakas
valoda.ailab.lv/folklora/pasakas
Sakāmvārdi
LU LFMI Latviešu folkloras krātuves sakāmvārdu kartotēka, kas digitalizēta ap 2000. gadu. Materiāli pieejami teksta formātā. Tie integrēti arī LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv. Resurss veidots, sadarbojoties LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijai un LU LFMI Latviešu folkloras krātuvei.
valoda.ailab.lv/folklora/sakamvardi
valoda.ailab.lv/folklora/sakamvardi
Raduraksti
Latvijas Valsts vēstures arhīva virtuālais arhīvs, kur brīvi pieejamas Latvijas evaņģēliski luterisko, Romas katoļu, pareizticīgo, reformātu, uniātu, baptistu, vecticībnieku draudžu un rabinātu metriku grāmatas, dvēseļu revīziju saraksti un 1. Viskrievijas tautas skaitīšanas 1897. gadā Kurzemes un Vidzemes guberņā, un Vitebskas guberņas Latvijas daļā materiāli, sākta Rīgas mājas grāmatu (1854–1918) ievietošana.
www.lvva-raduraksti.lv
Latvijas vēstures institūta digitalizētie rādītāji
LU Latvijas vēstures institūts (LVI) piedāvā vairākus rādītājus, kas brīvi pieejams tīmeklī: padomju represīvo orgānu arestētie Latvijas iedzīvotāji 1940. gada jūnijā-oktobrī; LVI izstrādāto gadskārtu hronoloģiju saraksts; arheoloģisko materiālu krātuves datu bāze; etnogrāfisko materiālu fondu saraksts un rādītāji; bioarheoloģisko materiālu krātuves antropoloģisko kolekciju katalogs; antropoloģiskā materiāla paleodemogrāfisko, kranioloģisko un osteoloģisko rādītāju datubāze.
www.lvi.lv/lv/datubazes.htm
www.lvi.lv/lv/datubazes.htm
Deportēto Latvijas iedzīvotāju saraksti
LNA Latvijas Valsts arhīva izveidotā datubāze satur to personu sarakstus, kurus PSRS okupācijas režīms deportēja projām no Latvijas uz attālām PSRS teritorijām laikā no 1941. g. līdz 1953. gadam.
Latvijas Universitātes studentu datu bāze
Datubāze apkopo informāciju par personām, kas 1919.–1944. gadā uzsākušas studijas Latvijas Universitātē un kuru dokumenti atrodami Latvijas Valsts vēstures arhīva 7427. fondā "Latvijas Universitāte". Datubāze vienlaikus ir rādītājs trim no minētā fonda četrpadsmit aprakstiem.
Latgales dati
Latgales Pētniecības institūta datu bāzes "Latgales dati" pamatu veido dr. hist. Henriha Soma savāktā kartotēka papīra formātā, kas veidota, kopš 1988. gada padziļināti studējot Latgales vēstures avotus (laikrakstus, arhīva materiālus) un publikācijas.
Redzi, dzirdi Latviju!
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo dokumentu digitālā krātuve, kurā iespējams meklēt Latvijas dokumentālās filmas, kinohronikas, animācijas filmas un spēlfilmas, kuras radījuši gan audiovizuālās jomas profesionāļi, gan amatieri, sākot no 1910. gada līdz mūsdienām. Šobrīd katalogā pieejama informācija par 17446 filmām.
Latvijas vēstures enciklopēdija
Informācija par Latvijas vēstures
notikumiem, personālijām, faktiem un pētījumiem, sākot no pirmo cilvēku
ieceļošanas līdz pat 21. gadsimta sākumam. Tā apkopota 688
šķirkļos, kas papildināti ar 860 gleznām, kartēm, fotogrāfijām un diagrammām,
kā arī audio un videoierakstiem. Enciklopēdijas šķirkļi ir strukturēti gan pēc
tēmas, gan pēc laika perioda. Tā tapusi, Tildes speciālistiem sadarbojoties ar Latvijas Universitātes un
Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstures speciālistiem.
Simtgades burtnieki
Digitālā platforma LU LFMI Latviešu folkloras krātuves manuskriptu atšifrēšanai, kas veidota uz garamantas.lv bāzes. Iniciatīva aizsākta sadarbībā ar Latvijas valsts simtgades biroju. Manuskripti piedāvāti 11 valodās.
Lasi skaļi #1
LU LFMI rīkota akcija "Skandē Veidenbaumu", kurā no 2017. gada 1. septembra līdz 30. novembrim ikvienam ir iespēja skaļi nolasīt kādu no Eduarda Veidenbauma dzejoļiem digitālajā vietnē vai "Veidenbauma studijā" LNB, tā iepazīstot un popularizējot dzejnieku un viņa daiļradi.
lasi.literatura.lv
lasi.literatura.lv
Valodas talka
2016. gada Dzimtās valodas dienai veltīta akcija, ko rīkojusi UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un LU LFMI Latviešu folkloras krātuve. Tajā ikviens, īpaši skolēni un jaunieši, tika aicināti atšifrēt tradicionālās kultūras materiālus – senos rokrakstus un piezīmes.
talka.garamantas.lv
Vietvārdu talka
2017. gada Dzimtās valodas dienā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar LU Latviešu valodas institūtu, Matemātikas un informātikas institūtu un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru izveidojuši tautas vietvārdu datubāzi. Tajā katrs aicināts apzināt un fiksēt apkārtnē dzirdētos vietvārdus – īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu.
Lasīsim dzejiņas
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta iniciētās akcijas “Lasīsim dzejiņas” mērķis ir plašai sabiedrībai, īpaši bērniem un viņu vecākiem, vecvecākiem, skolām un bērnudārziem laikā no 2018. gada 1. septembra līdz novembrim dot iespēju nolasīt skaļi dzejoli, to ierakstīt un saglabāt savu balsi vēsturei. “Lasīsim dzejiņas” (Lasi skaļi #2) ir turpinājums plašu sabiedrības atsaucību 2017. gadā guvušai akcijai “Skandē Veidenbaumu” (Lasi skaļi #1), kur ikvienam bija iespēja skaļi ielasīt kādu no Eduarda Veidenbauma dzejoļiem.
Svētki un svinēšana
"Svētki un svinēšana" ir LU LFMI Latviešu folkloras krātuves tiešsaistes akcija, kuras mērķis ir noskaidrot individuālos svinēšanas paradumus mūsdienu Latvijā. Akcija organizēta LU LFMI ES ERAF finansētā projektā "Stiprinot zināšanu sabiedrību" (Nr. 1.1.1.1/16/A/040) ietvaros.
Mūslaiku kalendārs
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta akcijas “Mūslaiku kalendārs” mērķis ir iesaistīt sabiedrību pētījumā par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā, pievēršoties cilvēka personiskajam kalendāram. Akcija “Mūslaiku kalendārs” ir turpinājums 2017. gadā aizsāktajam pētījumam “Virtuālā etnogrāfija: kalendāro prakšu tiešsaistes izpēte”, kura pirmajā posmā tika izmantota aptaujas metode, raugot apzināt, kā mūsdienās tiek atzīmēti vispārzināmi svētki un kāda ir svētku lomu mūsdienu sabiedrībā. Vēlamies noskaidrot: cik daudz īpašu dienu ir viena cilvēka kalendārā gada griezumā, apzināt visu, ko cilvēki mēdz atzīmēt.
iesaisties.lv
Digitālā platforma, kas apkopo visas LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta piedāvātās digitālās kopdarbības formas un veidus.
RUTA - runas transkribēšanas redaktors
Runas atpazīšanas sistēma, kura automātiski atpazīst augšupielādētu audiofailu, segmentē pa runātājiem un pārvērš rakstītā tekstā, ko pēc tam var manuāli rediģēt.
Tildes runas atpazinējs
Tildes runas atpazinējs latviešu
valodai nodrošina runas pārvēršanu tekstā no iepriekš ierakstīta audiofaila vai
nodiktēta teksta. Runas atpazīšanas kvalitāte ir atkarīga no audioieraksta kvalitātes – jo
skaidrāk ir ierunāts teksts, jo precīzāks ir rezultāts. Tildes izstrādātās
balss tehnoloģijas latviešu valodai ir labākās pasaulē, jo īpaši pielāgotas
mūsu valodas specifikai.
Tildes runas sintēze
Tildes runas sintēze
ļauj izrunāt balsī latviešu valodā rakstītu tekstu. Iespēja noklausīties
latviešu valodā rakstītus vārdus un teksta fragmentus lietotājiem ir pieejama
jau kopš 2002. gada. Jaunāko runas sintēzes modeļu radītā mākslīgā runa arvien
vairāk tuvinās cilvēka runai.
Tildes tulkotājs
Tildes Tulkotājs ir labākais bezmaksas mašīntulkošanas rīks Baltijas valstu valodām. Tas ļauj tulkot tekstus, dokumentus un tīmekļa vietnes latviešu, lietuviešu, igauņu, krievu un angļu valodās. Tildes Tulkotājs ir izstrādāts, pamatojoties uz jaunākajiem valodu tehnoloģiju pētījumiem, ko veikuši uzņēmuma speciālisti mašīntulkošanā un terminoloģijā.
Korpuss “Tilde MODEL”
“Tilde MODEL” korpuss ir daudzvalodu atvērto datu kopa, kas ietver vairāk nekā 10 miljonu teikumu. Korpusā ietverti dokumenti no EK preses relīžu datubāzes 25 valodās, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas dokumentu portāla (24 valodas), Eiropas Centrālās bankas tīmekļa vietnes (23 valodas), Eiropas Medicīnas aģentūras dokumentu portāla (25 valodas), Pasaules bankas tekstiem (12 valodas) un citiem avotiem. Korpusu veido sastatīti lejuplādējami teksti TMX formātā. Korpuss noderēs pētniekiem, tehnoloģiju izstrādātājiem, lokalizācijas uzņēmumiem un mašīntulkošanas risinājumu sniedzējiem.
https://tilde-model.s3-eu-west-1.amazonaws.com/Tilde_MODEL_Corpus.html
Hugo.lv
Hugo.lv ir Latvijas valsts pārvaldes mašīntulkošanas serviss, kas brīvi pieejams jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Tas nodrošina automatizētu tulkošanu no latviešu valodas uz angļu valodu un otrādi, kā arī no latviešu valodas uz krievu valodu. Lietotāji var tulkot tekstus, dokumentus un arī Interneta lapas. Vietne piedāvā arī runas atpazīšanu un teksta izrunāšanas iespēju.
LU e-resursu repozitorijs
Latvijas Universitātes e-resursu repozitorijs paredzēts, lai nodrošinātu LU zinātnisko sasniegumu apkopošanu, saglabāšanu un brīvu un nemainīgu tiešsaistes piekļuvi. Repozitorijā ir apkopotas un publiski pieejamas LU mācībspēku, pētnieku un LU struktūrvienību publikācijas - raksti, promocijas darbi un to kopsavilkumi, konferenću materiāli, ziņojumi, pētījumu u.c.
RTU e-resursu repozitorijs
RTU e-resursu repozitorijs nodrošina RTU zinātnisko publikāciju apkopošanu, saglabāšanu un pieejamību. Repozitorijā ir apkopotas un publiski pieejami izdevuma «RTU Zinātniskie raksti» žurnālu rakstu pilnie teksti un RTU mācībspēku un pētnieku publikācijas, kuras arhivētas repozitorijā saskaņā ar autortiesību līgumiem.
Academia
ACADEMIA ir akadēmiskais repozitorijs pētniekiem un institūcijām. Tā mērķis uzglabāt vienkopus un padarīt pieejamus Latvijā izstrādātos akadēmiskos darbus. ACADEMIA saturu veido Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju radīti darbi: promocijas darbi, maģistra darbi, monogrāfijas, zinātnisko rakstu krājumi, konferenču tēzes un cita veida zinātniskie darbi.
https://academia.lndb.lv/
Žurnāla "Letonica" digitālais arhīvs
"Letonica" ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta izdevniecībā izdots starpdisciplinārs zinātnisks žurnāls, kas iznāk kopš 1998. gada. Žurnālā tiek publicēti raksti humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kuri ir oriģināli, iepriekš nepublicēti pētījumi un kuru pamatā ir zinātnisks izpētes darbs. Visi žurnālā publicētie raksti tiek anonīmi recenzēti. Žurnāls ir indeksēts Scopus, ERIH PLUS un EBSCO datubāzēs. Brīvi pieejami visi žurnāla numuri līdz 2015. gadam.lulfmi.lv/zurnals-letonica-numuri
Kultūras krustpunkti
Kultūras Krustpunkti ir Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra (LKA ZPC) izdots zinātnisko rakstu krājums. Tā mērķis ir attīstīt un paplašināt kultūras, mākslas un radošuma izpētes teorētiskās un metodoloģiskās pieejas, akcentējot disciplinārās daudzveidības potenciālu un starpdisciplinaritāti.
Žurnāla "Jaunā Gaita" digitālais arhīvs
Literārs žurnāls, ko 1955. gadā latviešu autori sāka veidot trimdā, lai veicinātu latviešu valodas un literatūras uzturēšanu ārpus Latvijas teritorijas. Padomju laikos tas ieguva būtisku nozīmi sabiedrības politiskajā dzīvē un kultūras sakaru veidošanā starp tautiešiem visā pasaulē. Mūsdienās arvien biežāk tajā publicējas arī Latvijā dzīvojoši autori. Brīvi pieejami visi žurnāla numuri. Informācija par citiem resursiem
Ja vēlaties ieteikt citus resursus, rīkus vai datu kopas, ko būtu vērts pievienot šai izlasei, lūdzu, sūtiet informāciju, izmantojot zemāk esošo veidlapu.